adiuvare
latina
editovatsloveso
editovat- 1. konjugace (a-kmeny)
- pojící se s akuzativem
časování
editovat
Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | adiuvāre | – |
Prézens sg. | 1. | adiuvō | adiuvor |
2. | adiuvās | adiuvāris | |
3. | adiuvat | adiuvātur | |
Prézens pl. | 1. | adiuvāmus | adiuvāmur |
2. | adiuvātis | adiuvāminī | |
3. | adiuvant | adiuvantur | |
Imperativ sg. | 2. | adiuvā! | – |
Imperativ pl.. | 2. | adiuvāte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | adiuvābam | adiuvābar |
2. | adiuvābās | adiuvābāris | |
3. | adiuvābat | adiuvābātur | |
Imperfektum pl. | 1. | adiuvābāmus | adiuvābāmur |
2. | adiuvābátis | adiuvābāminī | |
3. | adiuvābant | adiuvābantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | adiuvābō | adiuvābor |
2. | adiuvābis | adiuvāberis | |
3. | adiuvābit | adiuvābitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | adiuvābimus | adiuvābimur |
2. | adiuvābitis | adiuvābiminī | |
3. | adiuvābunt | adiuvābuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | adiuvārem | – |
2. | adiuvārēs | – | |
3. | adiuvāret | – | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | adiuvārēmus | – |
2. | adiuvārētis | – | |
3. | adiuvārent | – |