expugnare

latina

výslovnost

• IPA: [ˀɛkspʊŋˈnaːrɛ] (klasická restituovaná)

varianty

• EXPVGNARE, expugnāre, EXPVCNARE

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	expugnāre	expugnārī
Prézens sg.	1.	expugnō	expugnor
	2.	expugnās	expugnāris
	3.	expugnat	expugnātur
Prézens pl.	1.	expugnāmus	expugnāmur
	2.	expugnātis	expugnāminī
	3.	expugnant	expugnantur
Imperativ sg.	2.	expugnā!	–
Imperativ pl..	2.	expugnāte!	–
Imperfektum sg.	1.	expugnābam	expugnābar
	2.	expugnābās	expugnābāris
	3.	expugnābat	expugnābātur
Imperfektum pl.	1.	expugnābāmus	expugnābāmur
	2.	expugnābátis	expugnābāminī
	3.	expugnābant	expugnābantur
Futurum sg. (první)	1.	expugnābō	expugnābor
	2.	expugnābis	expugnāberis
	3.	expugnābit	expugnābitur
Futurum pl. (první)	1.	expugnābimus	expugnābimur
	2.	expugnābitis	expugnābiminī
	3.	expugnābunt	expugnābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	expugnārem	expugnārer
	2.	expugnārēs	expugnārēris
	3.	expugnāret	expugnārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	expugnārēmus	expugnārēmur
	2.	expugnārētis	expugnārēminī
	3.	expugnārent	expugnārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	expugnem	expugner
	2.	expugnēs	expugnēris
	3.	expugnet	expugnētur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	expugnēmus	expugnēmur
	2.	expugnētis	expugnēminī
	3.	expugnent	expugnentur

význam

1. dobývat, dobýt

související

• expugnātiō
• expugnātor
• pugna
• expugnātus
• expugnō
• expugnāverim
• oppugnāre
• expugnātrīx
• pugnāre
• expugnasse