implere
latina
editovatsloveso
editovat- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | implēre | implērī |
Prézens sg. | 1. | impleō | impleor |
2. | implēs | implēris | |
3. | implet | implētur | |
Prézens pl. | 1. | implēmus | implēmur |
2. | implētis | implēminī | |
3. | implent | implentur | |
Imperativ sg. | 2. | implē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | implēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | implēbam | implēbar |
2. | implēbās | implēbāris | |
3. | implēbat | implēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | implēbāmus | implēbāmur |
2. | implēbātis | implēbāminī | |
3. | implēbant | implēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | implēbō | implēbor |
2. | implēbis | implēberis | |
3. | implēbit | implēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | implēbimus | implēbimur |
2. | implēbitis | implēbiminī | |
3. | implēbunt | implēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | implērem | implērer |
2. | implērēs | implērēris | |
3. | implēret | implērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | implērēmus | implērēmur |
2. | implērētis | implērēminī | |
3. | implērent | implērentur |