výslovnost

editovat
  • IPA: [ne.ˈkaː.re]

sloveso

editovat
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

editovat
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens necō necās necat necāmus necātis necant
futurum I. necābō necābis necābit necābimus necābitis necābunt
imperfektum necābam necābās necābat necābāmus necābātis necābant
perfektum necāvī necāvistī necāvit necāvimus necāvistis necāvērunt
futurum II. necāverō necāveris necāverit necāverimus necāveritis necāverint
plusquamperfektum necāveram necāverās necāverat necāverāmus necāverātis necāverant
pasivum prézens necor necāris necātur necāmur necāminī necantur
futurum I. necābor necāberis necābitur necābimur necābiminī necābuntur
imperfektum necābar necābāris necābātur necābāmur necābāminī necābantur
perfektum
plusquamperfektum necātus eram
necāta eram
necātum eram
necātus erās
necāta erās
necātum erās
necātus erat
necāta erat
necātum erat
necātī erāmus
necātae erāmus
necāta erāmus
necātī erātis
necātae erātis
necāta erātis
necātī erant
necātae erant
necāta erant
futurum II. necātus erō
necāta erō
necātum erō
necātus eris
necāta eris
necātum eris
necātus erit
necāta erit
necātum erit
necātī erimus
necātae erimus
necāta erimus
necātī eritis
necātae eritis
necāta eritis
necātī erunt
necātae erunt
necāta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens necem necēs necet necēmus necētis necent
imperfektum necārem necārēs necāret necārēmus necārētis necārent
perfektum necāverim necāveris necāverit necāverimus necāveritis necāverint
plusquamperfektum necāvissem necāvissēs necāvisset necāvissēmus necāvissētis necāvissent
pasivum prézens necer necēris necētur necēmur necēminī necentur
imperfektum necārer necārēris necārētur necārēmur necārēminī necārentur
perfektum
plusquamperfektum necātus essem
necāta essem
necātum essem
necātus essēs
necāta essēs
necātum essēs
necātus esset
necāta esset
necātum esset
necātī essēmus
necātae essēmus
necāta essēmus
necātī essētis
necātae essētis
necāta essētis
necātī essent
necātae essent
necāta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens necā necāte
futurum necātō necātō necātōte necantō
pasivum prézens necāre necāminī
futurum necātor necātor necantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens necāre
perfektum
futurum
pasivum prézens necārī
perfektum
futurum necātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
necāns
(necantis)
necātūrus,
necātūra,
necātūrum
necandus,
necanda,
necandum


význam

editovat
  1. usmrtit, zabí(je)t, zahubit
  2. zkazit, zničit

související

editovat