výslovnost

editovat
  • IPA: [ˀɔr.dɪ.ˈnaː.re]

sloveso

editovat
  • tranzitivní

časování

editovat
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens ordinō ordinās ordinat ordināmus ordinātis ordinant
futurum I. ordinābō ordinābis ordinābit ordinābimus ordinābitis ordinābunt
imperfektum ordinābam ordinābās ordinābat ordinābāmus ordinābātis ordinābant
perfektum ordināvī ordināvistī ordināvit ordināvimus ordināvistis ordināvērunt
futurum II. ordināverō ordināveris ordināverit ordināverimus ordināveritis ordināverint
plusquamperfektum ordināveram ordināverās ordināverat ordināverāmus ordināverātis ordināverant
pasivum prézens ordinor ordināris ordinātur ordināmur ordināminī ordinantur
futurum I. ordinābor ordināberis ordinābitur ordinābimur ordinābiminī ordinābuntur
imperfektum ordinābar ordinābāris ordinābātur ordinābāmur ordinābāminī ordinābantur
perfektum ordinātus sum
ordināta sum
ordinātum sum
ordinātus es
ordināta es
ordinātum es
ordinātus est
ordināta est
ordinātum est
ordinātī sumus
ordinātae sumus
ordināta sumus
ordinātī estis
ordinātae estis
ordināta estis
ordinātī sunt
ordinātae sunt
ordināta sunt
plusquamperfektum ordinātus eram
ordināta eram
ordinātum eram
ordinātus erās
ordināta erās
ordinātum erās
ordinātus erat
ordināta erat
ordinātum erat
ordinātī erāmus
ordinātae erāmus
ordināta erāmus
ordinātī erātis
ordinātae erātis
ordināta erātis
ordinātī erant
ordinātae erant
ordināta erant
futurum II. ordinātus erō
ordināta erō
ordinātum erō
ordinātus eris
ordināta eris
ordinātum eris
ordinātus erit
ordināta erit
ordinātum erit
ordinātī erimus
ordinātae erimus
ordināta erimus
ordinātī eritis
ordinātae eritis
ordināta eritis
ordinātī erunt
ordinātae erunt
ordināta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens ordinem ordinēs ordinet ordinēmus ordinētis ordinent
imperfektum ordinārem ordinārēs ordināret ordinārēmus ordinārētis ordinārent
perfektum ordināverim ordināveris ordināverit ordināverimus ordināveritis ordināverint
plusquamperfektum ordināvissem ordināvissēs ordināvisset ordināvissēmus ordināvissētis ordināvissent
pasivum prézens ordiner ordinēris ordinētur ordinēmur ordinēminī ordinentur
imperfektum ordinārer ordinārēris ordinārētur ordinārēmur ordinārēminī ordinārentur
perfektum ordinātus sim
ordināta sim
ordinātum sim
ordinātus sīs
ordināta sīs
ordinātum sīs
ordinātus sit
ordināta sit
ordinātum sit
ordinātī sīmus
ordinātae sīmus
ordināta sīmus
ordinātī sītis
ordinātae sītis
ordināta sītis
ordinātī sint
ordinātae sint
ordināta sint
plusquamperfektum ordinātus essem
ordināta essem
ordinātum essem
ordinātus essēs
ordināta essēs
ordinātum essēs
ordinātus esset
ordināta esset
ordinātum esset
ordinātī essēmus
ordinātae essēmus
ordināta essēmus
ordinātī essētis
ordinātae essētis
ordināta essētis
ordinātī essent
ordinātae essent
ordināta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens ordinā ordināte
futurum ordinātō ordinātō ordinātōte ordinantō
pasivum prézens ordināre ordināminī
futurum ordinātor ordinātor ordinantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens ordināre
perfektum ordināvisse
futurum
pasivum prézens ordinārī
perfektum
futurum ordinātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
ordināns
(ordinantis)
ordinātūrus,
ordinātūra,
ordinātūrum
ordinātus,
ordināta,
ordinātum
ordinandus,
ordinanda,
ordinandum


význam

editovat
  1. řadit, šikovat, pořádat

související

editovat