verere
latina editovat
sloveso editovat
- 2. konjugace (e-kmeny)
časování editovat
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | verēre | verērī |
| Prézens sg. | 1. | vereō | vereor |
| 2. | verēs | verēris | |
| 3. | veret | verētur | |
| Prézens pl. | 1. | verēmus | verēmur |
| 2. | verētis | verēminī | |
| 3. | verent | verentur | |
| Imperativ sg. | 2. | verē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | verēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | verēbam | verēbar |
| 2. | verēbās | verēbāris | |
| 3. | verēbat | verēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | verēbāmus | verēbāmur |
| 2. | verēbātis | verēbāminī | |
| 3. | verēbant | verēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | verēbō | verēbor |
| 2. | verēbis | verēberis | |
| 3. | verēbit | verēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | verēbimus | verēbimur |
| 2. | verēbitis | verēbiminī | |
| 3. | verēbunt | verēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | verērem | verērer |
| 2. | verērēs | verērēris | |
| 3. | verēret | verērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | verērēmus | verērēmur |
| 2. | verērētis | verērēminī | |
| 3. | verērent | verērentur |