confirmare
latina
editovatsloveso
editovat- 1. konjugace (a-kmeny)
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | cōnfirmāre | – |
Prézens sg. | 1. | cōnfirmō | cōnfirmor |
2. | cōnfirmās | cōnfirmāris | |
3. | cōnfirmat | cōnfirmātur | |
Prézens pl. | 1. | cōnfirmāmus | cōnfirmāmur |
2. | cōnfirmātis | cōnfirmāminī | |
3. | cōnfirmant | cōnfirmantur | |
Imperativ sg. | 2. | cōnfirmā! | – |
Imperativ pl.. | 2. | cōnfirmāte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | cōnfirmābam | cōnfirmābar |
2. | cōnfirmābās | cōnfirmābāris | |
3. | cōnfirmābat | cōnfirmābātur | |
Imperfektum pl. | 1. | cōnfirmābāmus | cōnfirmābāmur |
2. | cōnfirmābátis | cōnfirmābāminī | |
3. | cōnfirmābant | cōnfirmābantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | cōnfirmābō | cōnfirmābor |
2. | cōnfirmābis | cōnfirmāberis | |
3. | cōnfirmābit | cōnfirmābitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | cōnfirmābimus | cōnfirmābimur |
2. | cōnfirmābitis | cōnfirmābiminī | |
3. | cōnfirmābunt | cōnfirmābuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | cōnfirmārem | – |
2. | cōnfirmārēs | – | |
3. | cōnfirmāret | – | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | cōnfirmārēmus | – |
2. | cōnfirmārētis | – | |
3. | cōnfirmārent | – |