coniurare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	coniūrāre	–
Prézens sg.	1.	coniūrō	coniūror
	2.	coniūrās	coniūrāris
	3.	coniūrat	coniūrātur
Prézens pl.	1.	coniūrāmus	coniūrāmur
	2.	coniūrātis	coniūrāminī
	3.	coniūrant	coniūrantur
Imperativ sg.	2.	coniūrā!	–
Imperativ pl..	2.	coniūrāte!	–
Imperfektum sg.	1.	coniūrābam	coniūrābar
	2.	coniūrābās	coniūrābāris
	3.	coniūrābat	coniūrābātur
Imperfektum pl.	1.	coniūrābāmus	coniūrābāmur
	2.	coniūrābátis	coniūrābāminī
	3.	coniūrābant	coniūrābantur
Futurum sg. (první)	1.	coniūrābō	coniūrābor
	2.	coniūrābis	coniūrāberis
	3.	coniūrābit	coniūrābitur
Futurum pl. (první)	1.	coniūrābimus	coniūrābimur
	2.	coniūrābitis	coniūrābiminī
	3.	coniūrābunt	coniūrābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	coniūrārem	–
	2.	coniūrārēs	–
	3.	coniūrāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	coniūrārēmus	–
	2.	coniūrārētis	–
	3.	coniūrārent	–

význam

1. spiknout se