constare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	cōnstāre	–
Prézens sg.	1.	cōnstō	cōnstor
	2.	cōnstās	cōnstāris
	3.	cōnstat	cōnstātur
Prézens pl.	1.	cōnstāmus	cōnstāmur
	2.	cōnstātis	cōnstāminī
	3.	cōnstant	cōnstantur
Imperativ sg.	2.	cōnstā!	–
Imperativ pl..	2.	cōnstāte!	–
Imperfektum sg.	1.	cōnstābam	cōnstābar
	2.	cōnstābās	cōnstābāris
	3.	cōnstābat	cōnstābātur
Imperfektum pl.	1.	cōnstābāmus	cōnstābāmur
	2.	cōnstābátis	cōnstābāminī
	3.	cōnstābant	cōnstābantur
Futurum sg. (první)	1.	cōnstābō	cōnstābor
	2.	cōnstābis	cōnstāberis
	3.	cōnstābit	cōnstābitur
Futurum pl. (první)	1.	cōnstābimus	cōnstābimur
	2.	cōnstābitis	cōnstābiminī
	3.	cōnstābunt	cōnstābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	cōnstārem	–
	2.	cōnstārēs	–
	3.	cōnstāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	cōnstārēmus	–
	2.	cōnstārētis	–
	3.	cōnstārent	–

význam

1. skládat se