docere
latina
editovatsloveso
editovat- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | docēre | docērī |
Prézens sg. | 1. | doceō | doceor |
2. | docēs | docēris | |
3. | docet | docētur | |
Prézens pl. | 1. | docēmus | docēmur |
2. | docētis | docēminī | |
3. | docent | docentur | |
Imperativ sg. | 2. | docē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | docēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | docēbam | docēbar |
2. | docēbās | docēbāris | |
3. | docēbat | docēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | docēbāmus | docēbāmur |
2. | docēbātis | docēbāminī | |
3. | docēbant | docēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | docēbō | docēbor |
2. | docēbis | docēberis | |
3. | docēbit | docēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | docēbimus | docēbimur |
2. | docēbitis | docēbiminī | |
3. | docēbunt | docēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | docērem | docērer |
2. | docērēs | docērēris | |
3. | docēret | docērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | docērēmus | docērēmur |
2. | docērētis | docērēminī | |
3. | docērent | docērentur |