dubitare

latinaEditovat

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	dubitāre	dubitārī
Prézens sg.	1.	dubitō	dubitor
	2.	dubitās	dubitāris
	3.	dubitat	dubitātur
Prézens pl.	1.	dubitāmus	dubitāmur
	2.	dubitātis	dubitāminī
	3.	dubitant	dubitantur
Imperativ sg.	2.	dubitā!	–
Imperativ pl..	2.	dubitāte!	–
Imperfektum sg.	1.	dubitābam	dubitābar
	2.	dubitābās	dubitābāris
	3.	dubitābat	dubitābātur
Imperfektum pl.	1.	dubitābāmus	dubitābāmur
	2.	dubitābátis	dubitābāminī
	3.	dubitābant	dubitābantur
Futurum sg. (první)	1.	dubitābō	dubitābor
	2.	dubitābis	dubitāberis
	3.	dubitābit	dubitābitur
Futurum pl. (první)	1.	dubitābimus	dubitābimur
	2.	dubitābitis	dubitābiminī
	3.	dubitābunt	dubitābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	dubitārem	dubitārer
	2.	dubitārēs	dubitārēris
	3.	dubitāret	dubitārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	dubitārēmus	dubitārēmur
	2.	dubitārētis	dubitārēminī
	3.	dubitārent	dubitārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	dubitem	dubiter
	2.	dubitēs	dubitēris
	3.	dubitet	dubitētur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	dubitēmus	dubitēmur
	2.	dubitētis	dubitēminī
	3.	dubitent	dubitentur