effrenatus
latina editovat
etymologie editovat
Příčestí minulé trpné od slovesa effrēnāre, které utvořeno od frēnum - uzda.
přídavné jméno editovat
- 1. a 2. deklinace
skloňování editovat
| Číslo | singulár | plurál | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rod | mužský | ženský | střední | mužský | ženský | střední |
| nominativ | effrēnātus | effrēnāta | effrēnātum | effrēnātī | effrēnātae | effrēnāta |
| genitiv | effrēnātī | effrēnātae | effrēnātī | effrēnātōrum | effrēnātārum | effrēnātōrum |
| dativ | effrēnātō | effrēnātae | effrēnātō | effrēnātīs | effrēnātīs | effrēnātīs |
| akuzativ | effrēnātum | effrēnātam | effrēnātum | effrēnātōs | effrēnātās | effrēnāta |
| vokativ | effrēnāte | effrēnāta | effrēnātum | effrēnātī | effrēnātae | effrēnāta |
| ablativ | effrēnātō | effrēnātā | effrēnātō | effrēnātīs | effrēnātīs | effrēnātīs |
význam editovat
- bezuzdný, nezkrotný, zbujnělý
- Quem ad fīnem sēsē effrēnāta iactābit audācia? – Kam až se dozmítá/dochvástá tvoje bezuzdná troufalost?[1]
související editovat
poznámky editovat
- ↑ Marcus Tullius Cicero: In Catilinam oratio prima, I, 1