exclamare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	exclāmāre	–
Prézens sg.	1.	exclāmō	exclāmor
	2.	exclāmās	exclāmāris
	3.	exclāmat	exclāmātur
Prézens pl.	1.	exclāmāmus	exclāmāmur
	2.	exclāmātis	exclāmāminī
	3.	exclāmant	exclāmantur
Imperativ sg.	2.	exclāmā!	–
Imperativ pl..	2.	exclāmāte!	–
Imperfektum sg.	1.	exclāmābam	exclāmābar
	2.	exclāmābās	exclāmābāris
	3.	exclāmābat	exclāmābātur
Imperfektum pl.	1.	exclāmābāmus	exclāmābāmur
	2.	exclāmābátis	exclāmābāminī
	3.	exclāmābant	exclāmābantur
Futurum sg. (první)	1.	exclāmābō	exclāmābor
	2.	exclāmābis	exclāmāberis
	3.	exclāmābit	exclāmābitur
Futurum pl. (první)	1.	exclāmābimus	exclāmābimur
	2.	exclāmābitis	exclāmābiminī
	3.	exclāmābunt	exclāmābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	exclāmārem	–
	2.	exclāmārēs	–
	3.	exclāmāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	exclāmārēmus	–
	2.	exclāmārētis	–
	3.	exclāmārent	–

význam

1. zvolat

související

• exclamatio