imperare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	imperāre	–
Prézens sg.	1.	imperō	imperor
	2.	imperās	imperāris
	3.	imperat	imperātur
Prézens pl.	1.	imperāmus	imperāmur
	2.	imperātis	imperāminī
	3.	imperant	imperantur
Imperativ sg.	2.	imperā!	–
Imperativ pl..	2.	imperāte!	–
Imperfektum sg.	1.	imperābam	imperābar
	2.	imperābās	imperābāris
	3.	imperābat	imperābātur
Imperfektum pl.	1.	imperābāmus	imperābāmur
	2.	imperābátis	imperābāminī
	3.	imperābant	imperābantur
Futurum sg. (první)	1.	imperābō	imperābor
	2.	imperābis	imperāberis
	3.	imperābit	imperābitur
Futurum pl. (první)	1.	imperābimus	imperābimur
	2.	imperābitis	imperābiminī
	3.	imperābunt	imperābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	imperārem	–
	2.	imperārēs	–
	3.	imperāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	imperārēmus	–
	2.	imperārētis	–
	3.	imperārent	–

význam

1. přikazovat, rozkazovat
2. vládnout