irridere

latina

sloveso

• 2. konjugace (e-kmeny)
• pojící se s akuzativem

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	irrīdēre	irrīdērī
Prézens sg.	1.	irrīdeō	irrīdeor
	2.	irrīdēs	irrīdēris
	3.	irrīdet	irrīdētur
Prézens pl.	1.	irrīdēmus	irrīdēmur
	2.	irrīdētis	irrīdēminī
	3.	irrīdent	irrīdentur
Imperativ sg.	2.	irrīdē!	–
Imperativ pl..	2.	irrīdēte!	–
Imperfektum sg.	1.	irrīdēbam	irrīdēbar
	2.	irrīdēbās	irrīdēbāris
	3.	irrīdēbat	irrīdēbātur
Imperfektum pl.	1.	irrīdēbāmus	irrīdēbāmur
	2.	irrīdēbātis	irrīdēbāminī
	3.	irrīdēbant	irrīdēbantur
Futurum sg. (první)	1.	irrīdēbō	irrīdēbor
	2.	irrīdēbis	irrīdēberis
	3.	irrīdēbit	irrīdēbitur
Futurum pl. (první)	1.	irrīdēbimus	irrīdēbimur
	2.	irrīdēbitis	irrīdēbiminī
	3.	irrīdēbunt	irrīdēbuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	irrīdērem	irrīdērer
	2.	irrīdērēs	irrīdērēris
	3.	irrīdēret	irrīdērētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	irrīdērēmus	irrīdērēmur
	2.	irrīdērētis	irrīdērēminī
	3.	irrīdērent	irrīdērentur

význam

1. vysmívat se