peritus

latina

přídavné jméno

• 1. a 2. deklinace
• pojící se s genitivem

skloňování

Číslo	singulár			plurál
Rod	mužský	ženský	střední	mužský	ženský	střední
nominativ	perītus	perīta	perītum	perītī	perītae	perīta
genitiv	perītī	perītae	perītī	perītōrum	perītārum	perītōrum
dativ	perītō	perītae	perītō	perītīs	perītīs	perītīs
akuzativ	perītum	perītam	perītum	perītōs	perītās	perīta
vokativ	perīte	perīta	perītum	perītī	perītae	perīta
ablativ	perītō	perītā	perītō	perītīs	perītīs	perītīs

význam

1. znalý (něčeho), zkušený (v čem)

antonyma

1. imperitus

antonyma

• peritia
• perite