persuadere
latina
editovatsloveso
editovat- 2. konjugace (e-kmeny)
- pojící se s dativem
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | persuādēre | persuādērī |
Prézens sg. | 1. | persuādeō | persuādeor |
2. | persuādēs | persuādēris | |
3. | persuādet | persuādētur | |
Prézens pl. | 1. | persuādēmus | persuādēmur |
2. | persuādētis | persuādēminī | |
3. | persuādent | persuādentur | |
Imperativ sg. | 2. | persuādē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | persuādēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | persuādēbam | persuādēbar |
2. | persuādēbās | persuādēbāris | |
3. | persuādēbat | persuādēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | persuādēbāmus | persuādēbāmur |
2. | persuādēbātis | persuādēbāminī | |
3. | persuādēbant | persuādēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | persuādēbō | persuādēbor |
2. | persuādēbis | persuādēberis | |
3. | persuādēbit | persuādēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | persuādēbimus | persuādēbimur |
2. | persuādēbitis | persuādēbiminī | |
3. | persuādēbunt | persuādēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | persuādērem | persuādērer |
2. | persuādērēs | persuādērēris | |
3. | persuādēret | persuādērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | persuādērēmus | persuādērēmur |
2. | persuādērētis | persuādērēminī | |
3. | persuādērent | persuādērentur |