roborare
latina
editovatsloveso
editovat- 1. konjugace (a-kmeny)
- tranzitivní
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | rōborāre | rōborārī |
Prézens sg. | 1. | rōborō | rōboror |
2. | rōborās | rōborāris | |
3. | rōborat | rōborātur | |
Prézens pl. | 1. | rōborāmus | rōborāmur |
2. | rōborātis | rōborāminī | |
3. | rōborant | rōborantur | |
Imperativ sg. | 2. | rōborā! | – |
Imperativ pl.. | 2. | rōborāte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | rōborābam | rōborābar |
2. | rōborābās | rōborābāris | |
3. | rōborābat | rōborābātur | |
Imperfektum pl. | 1. | rōborābāmus | rōborābāmur |
2. | rōborābátis | rōborābāminī | |
3. | rōborābant | rōborābantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | rōborābō | rōborābor |
2. | rōborābis | rōborāberis | |
3. | rōborābit | rōborābitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | rōborābimus | rōborābimur |
2. | rōborābitis | rōborābiminī | |
3. | rōborābunt | rōborābuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | rōborārem | rōborārer |
2. | rōborārēs | rōborārēris | |
3. | rōborāret | rōborārētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | rōborārēmus | rōborārēmur |
2. | rōborārētis | rōborārēmini | |
3. | rōborārent | rōborārentur |