timere

latina

sloveso

• 2. konjugace (e-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	timēre	timērī
Prézens sg.	1.	timeō	timeor
	2.	timēs	timēris
	3.	timet	timētur
Prézens pl.	1.	timēmus	timēmur
	2.	timētis	timēminī
	3.	timent	timentur
Imperativ sg.	2.	timē!	–
Imperativ pl..	2.	timēte!	–
Imperfektum sg.	1.	timēbam	timēbar
	2.	timēbās	timēbāris
	3.	timēbat	timēbātur
Imperfektum pl.	1.	timēbāmus	timēbāmur
	2.	timēbātis	timēbāminī
	3.	timēbant	timēbantur
Futurum sg. (první)	1.	timēbō	timēbor
	2.	timēbis	timēberis
	3.	timēbit	timēbitur
Futurum pl. (první)	1.	timēbimus	timēbimur
	2.	timēbitis	timēbiminī
	3.	timēbunt	timēbuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	timērem	timērer
	2.	timērēs	timērēris
	3.	timēret	timērētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	timērēmus	timērēmur
	2.	timērētis	timērēminī
	3.	timērent	timērentur

význam

1. bát se (koho, čeho) + akuzativ
2. bát se (o koho, o co) + dativ