titillare

latina

výslovnost

• IPA: [tiːtɪl.ˈlaːrɛ]

etymologie

Patrně onomatopoeického původu, kde skupina „ti-ti“ napodobuje hihňání, chichotání někoho, kdo je lechtán. Podle konkurenční hypotézy vychází ze starořeckého slovesa τῐ́λλειν — škubat.

sloveso

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	tītillō	tītillās	tītillat	tītillāmus	tītillātis	tītillant
	futurum I.	tītillābō	tītillābis	tītillābit	tītillābimus	tītillābitis	tītillābunt
	imperfektum	tītillābam	tītillābās	tītillābat	tītillābāmus	tītillābātis	tītillābant
	perfektum	tītillāvī	tītillāvistī	tītillāvit	tītillāvimus	tītillāvistis	tītillāvērunt
	futurum II.	tītillāverō	tītillāveris	tītillāverit	tītillāverimus	tītillāveritis	tītillāverint
	plusquamperfektum	tītillāveram	tītillāverās	tītillāverat	tītillāverāmus	tītillāverātis	tītillāverant
pasivum	prézens	tītillor	tītillāris	tītillātur	tītillāmur	tītillāminī	tītillantur
	futurum I.	tītillābor	tītillāberis	tītillābitur	tītillābimur	tītillābiminī	tītillābuntur
	imperfektum	tītillābar	tītillābāris	tītillābātur	tītillābāmur	tītillābāminī	tītillābantur
	perfektum
	plusquamperfektum
	futurum II.
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	tītillem	tītillēs	tītillet	tītillēmus	tītillētis	tītillent
	imperfektum	tītillārem	tītillārēs	tītillāret	tītillārēmus	tītillārētis	tītillārent
	perfektum	tītillāverim	tītillāveris	tītillāverit	tītillāverimus	tītillāveritis	tītillāverint
	plusquamperfektum	tītillāvissem	tītillāvissēs	tītillāvisset	tītillāvissēmus	tītillāvissētis	tītillāvissent
pasivum	prézens	tītiller	tītillēris	tītillētur	tītillēmur	tītillēminī	tītillentur
	imperfektum	tītillārer	tītillārēris	tītillārētur	tītillārēmur	tītillārēminī	tītillārentur
	perfektum
	plusquamperfektum
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	tītillā	—	—	tītillāte	—
	futurum	—	tītillātō	tītillātō	—	tītillātōte	tītillantō
pasivum	prézens	—	tītillāre	—	—	tītillāminī	—
	futurum	—	tītillātor	tītillātor	—	—	titillantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	tītillāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	tītillārī
	perfektum
	futurum	tītillātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		tītillāns (titillantis)	—	tītillātūrus, tītillātūra, tītillātūrum	—		tītillandus, tītillanda, tītillandum

význam

1. lechtat, šimrat, zlechat, pošimrat

související

• tītillātiō
• tītillātrīx
• tītillandus
• tītillāmentum
• tītillōsus