apportare
latina
editovatsloveso
editovat- 1. konjugace (a-kmeny)
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | apportāre | – |
Prézens sg. | 1. | apportō | apportor |
2. | apportās | apportāris | |
3. | apportat | apportātur | |
Prézens pl. | 1. | apportāmus | apportāmur |
2. | apportātis | apportāminī | |
3. | apportant | apportantur | |
Imperativ sg. | 2. | apportā! | – |
Imperativ pl.. | 2. | apportāte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | apportābam | apportābar |
2. | apportābās | apportābāris | |
3. | apportābat | apportābātur | |
Imperfektum pl. | 1. | apportābāmus | apportābāmur |
2. | apportābátis | apportābāminī | |
3. | apportābant | apportābantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | apportābō | apportābor |
2. | apportābis | apportāberis | |
3. | apportābit | apportābitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | apportābimus | apportābimur |
2. | apportābitis | apportābiminī | |
3. | apportābunt | apportābuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | apportārem | – |
2. | apportārēs | – | |
3. | apportāret | – | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | apportārēmus | – |
2. | apportārētis | – | |
3. | apportārent | – |