delectare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	dēlectāre	–
Prézens sg.	1.	dēlectō	dēlector
	2.	dēlectās	dēlectāris
	3.	dēlectat	dēlectātur
Prézens pl.	1.	dēlectāmus	dēlectāmur
	2.	dēlectātis	dēlectāminī
	3.	dēlectant	dēlectantur
Imperativ sg.	2.	dēlectā!	–
Imperativ pl..	2.	dēlectāte!	–
Imperfektum sg.	1.	dēlectābam	dēlectābar
	2.	dēlectābās	dēlectābāris
	3.	dēlectābat	dēlectābātur
Imperfektum pl.	1.	dēlectābāmus	dēlectābāmur
	2.	dēlectābátis	dēlectābāminī
	3.	dēlectābant	dēlectābantur
Futurum sg. (první)	1.	dēlectābō	dēlectābor
	2.	dēlectābis	dēlectāberis
	3.	dēlectābit	dēlectābitur
Futurum pl. (první)	1.	dēlectābimus	dēlectābimur
	2.	dēlectābitis	dēlectābiminī
	3.	dēlectābunt	dēlectābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	dēlectārem	–
	2.	dēlectārēs	–
	3.	dēlectāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	dēlectārēmus	–
	2.	dēlectārētis	–
	3.	dēlectārent	–

význam

1. těšit
2. bavit