výslovnost

editovat
  • IPA: [ˀɛːliːmɪˈnaːrɛ] (klasická restituovaná)

etymologie

editovat

Odvozeno od substantiva līmen a předložky/předpony e-, ex-.

sloveso

editovat
  • 1. konjugace (a-kmeny)
  • tranzitivní

časování

editovat
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv ēlīmināre ēlīminārī
Prézens sg. 1. ēlīminō ēlīminor
2. ēlīminās ēlīmināris
3. ēlīminat ēlīminātur
Prézens pl. 1. ēlīmināmus ēlīmināmur
2. ēlīminātis ēlīmināminī
3. ēlīminant ēlīminantur
Imperativ sg. 2. ēlīminā!
Imperativ pl.. 2. ēlīmināte!
Imperfektum sg. 1. ēlīminābam ēlīminābar
2. ēlīminābās ēlīminābāris
3. ēlīminābat ēlīminābātur
Imperfektum pl. 1. ēlīminābāmus ēlīminābāmur
2. ēlīminābátis ēlīminābāminī
3. ēlīminābant ēlīminābantur
Futurum sg. (první) 1. ēlīminābō ēlīminābor
2. ēlīminābis ēlīmināberis
3. ēlīminābit ēlīminābitur
Futurum pl. (první) 1. ēlīminābimus ēlīminābimur
2. ēlīminābitis ēlīminābiminī
3. ēlīminābunt ēlīminābuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. ēlīminārem ēlīminārer
2. ēlīminārēs ēlīminārēris
3. ēlīmināret ēlīminārētur
Konjunktiv imperfekta pl. 1. ēlīminārēmus ēlīminārēmur
2. ēlīminārētis ēlīminārēminī
3. ēlīminārent ēlīminārentur
Konjunktiv prézenta sg. 1. ēlīminem ēlīminer
2. ēlīminēs ēlīminēris
3. ēlīminet ēlīminētur
Konjunktiv prézenta pl. 1. ēlīminēmus ēlīminēmur
2. ēlīminētis ēlīminēminī
3. ēlīminent ēlīminentur

význam

editovat
  1. vzdalovat, odstranit z domu přes práh

související

editovat