iudicare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	iūdicāre	–
Prézens sg.	1.	iūdicō	iūdicor
	2.	iūdicās	iūdicāris
	3.	iūdicat	iūdicātur
Prézens pl.	1.	iūdicāmus	iūdicāmur
	2.	iūdicātis	iūdicāminī
	3.	iūdicant	iūdicantur
Imperativ sg.	2.	iūdicā!	–
Imperativ pl..	2.	iūdicāte!	–
Imperfektum sg.	1.	iūdicābam	iūdicābar
	2.	iūdicābās	iūdicābāris
	3.	iūdicābat	iūdicābātur
Imperfektum pl.	1.	iūdicābāmus	iūdicābāmur
	2.	iūdicābátis	iūdicābāminī
	3.	iūdicābant	iūdicābantur
Futurum sg. (první)	1.	iūdicābō	iūdicābor
	2.	iūdicābis	iūdicāberis
	3.	iūdicābit	iūdicābitur
Futurum pl. (první)	1.	iūdicābimus	iūdicābimur
	2.	iūdicābitis	iūdicābiminī
	3.	iūdicābunt	iūdicābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	iūdicārem	–
	2.	iūdicārēs	–
	3.	iūdicāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	iūdicārēmus	–
	2.	iūdicārētis	–
	3.	iūdicārent	–

význam

1. soudit
2. posuzovat