laborare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	labōrāre	–
Prézens sg.	1.	labōrō	labōror
	2.	labōrās	labōrāris
	3.	labōrat	labōrātur
Prézens pl.	1.	labōrāmus	labōrāmur
	2.	labōrātis	labōrāminī
	3.	labōrant	labōrantur
Imperativ sg.	2.	labōrā!	–
Imperativ pl..	2.	labōrāte!	–
Imperfektum sg.	1.	labōrābam	labōrābar
	2.	labōrābās	labōrābāris
	3.	labōrābat	labōrābātur
Imperfektum pl.	1.	labōrābāmus	labōrābāmur
	2.	labōrābátis	labōrābāminī
	3.	labōrābant	labōrābantur
Futurum sg. (první)	1.	labōrābō	labōrābor
	2.	labōrābis	labōrāberis
	3.	labōrābit	labōrābitur
Futurum pl. (první)	1.	labōrābimus	labōrābimur
	2.	labōrābitis	labōrābiminī
	3.	labōrābunt	labōrābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	labōrārem	–
	2.	labōrārēs	–
	3.	labōrāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	labōrārēmus	–
	2.	labōrārētis	–
	3.	labōrārent	–

význam

1. pracovat
2. trápit se, namáhat se
3. trpět