respondere
latina
editovatsloveso
editovat- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
editovatČas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | respondēre | respondērī |
Prézens sg. | 1. | respondeō | respondeor |
2. | respondēs | respondēris | |
3. | respondet | respondētur | |
Prézens pl. | 1. | respondēmus | respondēmur |
2. | respondētis | respondēminī | |
3. | respondent | respondentur | |
Imperativ sg. | 2. | respondē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | respondēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | respondēbam | respondēbar |
2. | respondēbās | respondēbāris | |
3. | respondēbat | respondēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | respondēbāmus | respondēbāmur |
2. | respondēbātis | respondēbāminī | |
3. | respondēbant | respondēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | respondēbō | respondēbor |
2. | respondēbis | respondēberis | |
3. | respondēbit | respondēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | respondēbimus | respondēbimur |
2. | respondēbitis | respondēbiminī | |
3. | respondēbunt | respondēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | respondērem | respondērer |
2. | respondērēs | respondērēris | |
3. | respondēret | respondērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | respondērēmus | respondērēmur |
2. | respondērētis | respondērēminī | |
3. | respondērent | respondērentur |