restare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	restāre	–
Prézens sg.	1.	restō	–
	2.	restās	–
	3.	restat	restātur
Prézens pl.	1.	restāmus	–
	2.	restātis	–
	3.	restant	–
Imperativ sg.	2.	restā!	–
Imperativ pl..	2.	restāte!	–
Imperfektum sg.	1.	restābam	–
	2.	restābās	–
	3.	restābat	restābātur
Imperfektum pl.	1.	restābāmus	–
	2.	restābátis	–
	3.	restābant	–
Futurum sg. (první)	1.	restābō	–
	2.	restābis	–
	3.	restābit	restābitur
Futurum pl. (první)	1.	restābimus	–
	2.	restābitis
	3.	restābunt	–
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	restārem	–
	2.	restārēs	–
	3.	restāret	restārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	restārēmus	–
	2.	restārētis	–
	3.	restārent	–

význam

1. zůstávat, zbývat, zbýt