spectare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	spectāre	–
Prézens sg.	1.	spectō	spector
	2.	spectās	spectāris
	3.	spectat	spectātur
Prézens pl.	1.	spectāmus	spectāmur
	2.	spectātis	spectāminī
	3.	spectant	spectantur
Imperativ sg.	2.	spectā!	–
Imperativ pl..	2.	spectāte!	–
Imperfektum sg.	1.	spectābam	spectābar
	2.	spectābās	spectābāris
	3.	spectābat	spectābātur
Imperfektum pl.	1.	spectābāmus	spectābāmur
	2.	spectābátis	spectābāminī
	3.	spectābant	spectābantur
Futurum sg. (první)	1.	spectābō	spectābor
	2.	spectābis	spectāberis
	3.	spectābit	spectābitur
Futurum pl. (první)	1.	spectābimus	spectābimur
	2.	spectābitis	spectābiminī
	3.	spectābunt	spectābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	spectārem	–
	2.	spectārēs	–
	3.	spectāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	spectārēmus	–
	2.	spectārētis	–
	3.	spectārent	–

význam

1. hledět, dívat se, koukat