tolerare
latina editovat
sloveso editovat
- 1. konjugace (a-kmeny)
časování editovat
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | tolerāre | – |
| Prézens sg. | 1. | tolerō | toleror |
| 2. | tolerās | tolerāris | |
| 3. | tolerat | tolerātur | |
| Prézens pl. | 1. | tolerāmus | tolerāmur |
| 2. | tolerātis | tolerāminī | |
| 3. | tolerant | tolerantur | |
| Imperativ sg. | 2. | tolerā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | tolerāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | tolerābam | tolerābar |
| 2. | tolerābās | tolerābāris | |
| 3. | tolerābat | tolerābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | tolerābāmus | tolerābāmur |
| 2. | tolerābátis | tolerābāminī | |
| 3. | tolerābant | tolerābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | tolerābō | tolerābor |
| 2. | tolerābis | tolerāberis | |
| 3. | tolerābit | tolerābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | tolerābimus | tolerābimur |
| 2. | tolerābitis | tolerābiminī | |
| 3. | tolerābunt | tolerābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | tolerārem | – |
| 2. | tolerārēs | – | |
| 3. | tolerāret | – | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | tolerārēmus | – |
| 2. | tolerārētis | – | |
| 3. | tolerārent | – |