tolerare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	tolerāre	–
Prézens sg.	1.	tolerō	toleror
	2.	tolerās	tolerāris
	3.	tolerat	tolerātur
Prézens pl.	1.	tolerāmus	tolerāmur
	2.	tolerātis	tolerāminī
	3.	tolerant	tolerantur
Imperativ sg.	2.	tolerā!	–
Imperativ pl..	2.	tolerāte!	–
Imperfektum sg.	1.	tolerābam	tolerābar
	2.	tolerābās	tolerābāris
	3.	tolerābat	tolerābātur
Imperfektum pl.	1.	tolerābāmus	tolerābāmur
	2.	tolerābátis	tolerābāminī
	3.	tolerābant	tolerābantur
Futurum sg. (první)	1.	tolerābō	tolerābor
	2.	tolerābis	tolerāberis
	3.	tolerābit	tolerābitur
Futurum pl. (první)	1.	tolerābimus	tolerābimur
	2.	tolerābitis	tolerābiminī
	3.	tolerābunt	tolerābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	tolerārem	–
	2.	tolerārēs	–
	3.	tolerāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	tolerārēmus	–
	2.	tolerārētis	–
	3.	tolerārent	–

význam

1. snášet