vitare
latina
editovatvýslovnost
editovatvarianty zápisu
editovat- uitare, vītāre
sloveso
editovat- 1. konjugace (a-kmeny)
- tranzitivní
časování
editovat| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | vītāre | vītārī |
| Prézens sg. | 1. | vītō | vītor |
| 2. | vītās | vītāris | |
| 3. | vītat | vītātur | |
| Prézens pl. | 1. | vītāmus | vītāmur |
| 2. | vītātis | vītāminī | |
| 3. | vītant | vītantur | |
| Imperativ sg. | 2. | vītā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | vītāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | vītābam | vītābar |
| 2. | vītābās | vītābāris | |
| 3. | vītābat | vītābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | vītābāmus | vītābāmur |
| 2. | vītābátis | vītābāminī | |
| 3. | vītābant | vītābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | vītābō | vītābor |
| 2. | vītābis | vītāberis | |
| 3. | vītābit | vītābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | vītābimus | vītābimur |
| 2. | vītābitis | vītābiminī | |
| 3. | vītābunt | vītābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | vītārem | vītārer |
| 2. | vītārēs | vītārēris | |
| 3. | vītāret | vītārētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | vītārēmus | vītārēmur |
| 2. | vītārētis | vītārēminī | |
| 3. | vītārent | vītārentur | |
| Konjunktiv prézenta sg. | 1. | vītem | vīter |
| 2. | vītēs | vītēris | |
| 3. | vītet | vītētur | |
| Konjunktiv prézenta pl. | 1. | vītēmus | vītēmur |
| 2. | vītētis | vītēminī | |
| 3. | vītent | vītentur |
význam
editovat- (vitare +akuzativ) vyhýbat se, stříci se, vyvarovat se
- Stultī sunt vītandī. – Hlupákům by se měl člověk vyhnout.
- Ne umquam conēris difficultātēs vītāre... – Nikdy se nepokoušej(te) vyhnout potížím.