výslovnost

editovat
  • IPA: [diː.ˈlɪ.ɡɛ.re] (klasická restituovaná; středověká)
  • IPA: [diː.ˈlɪ.d͡ʒe.ɾe] (vatikánská)

sloveso

editovat
  • 3. konjugace
  • tranzitivní

časování

editovat
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens dīligō dīligis dīligit dīligimus dīligitis dīligunt
futurum I. dīliges dīligēs dīliget dīligēmus dīligētis dīligent
imperfektum dīligēbam dīligēbās dīligēbat dīligēbāmus dīligēbātis dīligēbant
perfektum dīlēxī dīlēxistī dīlēxit dīlēximus dīlēxistis dīlēxērunt / dīlēxēre
futurum II. dīlēxerō dīlēxeris dīlēxerit dīlēxerimus dīlēxeritis dīlēxerint
plusquamperfektum dīlēxeram dīlēxerās dīlēxerat dīlēxerāmus dīlēxerātis dīlēxerant
pasivum prézens dīligor dīligeris / dīligĕre dīligitur dīligimur dīligiminī dīliguntur
futurum I. dīligar dīligēris / dīligēre dīligētur dīligēmur dīligēminī dīligentur
imperfektum dīligēbar dīligēbāris / dīligēbāre dīligēbātur dīligēbāmur dīligēbāminī dīligēbantur
perfektum dīlēctus sum
dīlēcta sum
dīlēctum sum
dīlēctus es
dīlēcta es
dīlēctum es
dīlēctus est
dīlēcta est
dīlēctum est
dīlēctī sumus
dīlēctae sumus
dīlēcta sumus
dīlēctī estis
dīlēctae estis
dīlēcta estis
dīlēctī sunt
dīlēctae sunt
dīlēcta sunt
plusquamperfektum dīlēctus eram
dīlēcta eram
dīlēctum eram
dīlēctus erās
dīlēcta erās
dīlēctum erās
dīlēctus erat
dīlēcta erat
dīlēctum erat
dīlēctī erāmus
dīlēctae erāmus
dīlēcta erāmus
dīlēctī erātis
dīlēctae erātis
dīlēcta erātis
dīlēcti erant
dīlēctae erant
dīlēcta erant
futurum II. dīlēctus erō
dīlēcta erō
dīlēctum erō
dīlēctus eris
dīlēcta eris
dīlēctum eris
dīlēctus erit
dīlēcta erit
dīlēctum erit
dilecti erimus
dīlēctae erimus
dīlēcta erimus
dīlēctus eritis
dīlēctae eritis
dīlēcta eritis
dīlēctus erunt
dīlēctae erunt
dīlēcta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens dīligam dīligās dīligāt dīligāmus dīligātis dīligant
imperfektum dīligerem dīligerēs dīligeret dīligerēmus dīligerētis dīligerent
perfektum dīlēxerim dīlēxerīs dīlēxerit dīlēxerīmus dīlēxerītis dīlēxerint
plusquamperfektum dīlēxissem dīlēxissēs dīlēxisset dīlēxissēmus dīlēxissētis dīlēxissent
pasivum prézens dīligar dīligāris / dīligāre dīligātur dīligāmur dīligāminī dīligantur
imperfektum dīligerer dīligerēris dīligerētur dīligerēmur dīligerēminī dīligerentur
perfektum dīlēctus sim
dīlēcta sim
dīlēctum sim
dīlēctus sīs
dīlēcta sīs
dīlēctum sīs
dīlēctus sit
dīlēcta sit
dīlēctum sit
dīlēctī sīmus
dīlēctae sīmus
dīlēcta sīmus
dīlēctī sītis
dīlēctae sītis
dīlēcta sītis
dīlēctī sint
dīlēctae sint
dīlēcta sint
plusquamperfektum dīlēctus essem
dīlēcta essem
dīlēctum essem
dīlēctus essēs
dīlēcta essēs
dīlēctum essēs
dīlēctus esset
dīlēcta esset
dīlēctum esset
dīlēctī essēmus
dīlēctae essēmus
dīlēcta essēmus
dīlēctī essētis
dīlēctae essētis
dīlēcta essētis
dīlēctī essent
dīlēctae essent
dīlēcta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens dīlige dīligite
futurum dīligitō dīligitō dīligitōte dīliguntō
pasivum prézens dīligere diligiminī
futurum dīlēctor dīlēctor diligantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens dīligere
perfektum dīlēxisse
futurum nominativ:
dīlēctūrus esse
dīlēctūra esse
dīlēctūrum esse
akuzativ:
dīlēctūrum esse
dīlēctūram esse
dīlēctūrum esse
nominativ:
dīlēctūrī esse
dīlēctūrae esse
dīlēctūra esse
akuzativ:
dīlēctūrōs esse
dīlēctūrās esse
dīlēctūra esse
pasivum prézens dīligī
perfektum nominativ:
dīlēctus esse
dīlēcta esse
dīlēctum esse
akuzativ:
dīlēctum esse
dīlēctam esse
dīlēctum esse
nominativ:
dīlēctī esse
dīlēctae esse
dīlēcta esse
akuzativ:
dīlēctōs esse
dīlēctās esse
dīlēcta esse
futurum dīlēctum īlī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
diligēns
(diligentis)
dīlēctūrus,
dīlēctūra,
dīlēctūrum
dīlēctus,
dīlēcta,
dīlēctum
diligendus,
diligenda,
diligendum


význam

editovat
  1. milovat, mít rád

synonyma

editovat
  1. amare

související

editovat