výslovnost

editovat
  • IPA: [ˀɛkspɛkˈta.rɛ] (středoevropská)

sloveso

editovat
  • 1. konjugace (a-kmeny)
  • tranzitivní

časování

editovat
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens exspectō exspectās exspectat exspectāmus exspectātis exspectant
futurum I. exspectābō exspectābis exspectābit exspectābimus exspectābitis exspectābunt
imperfektum exspectābam exspectābās exspectābat exspectābāmus exspectābātis exspectābant
perfektum exspectāvī exspectāvistī exspectāvit exspectāvimus exspectāvistis exspectāvērunt
futurum II. exspectāverō exspectāveris exspectāverit exspectāverimus exspectāveritis exspectāverint
plusquamperfektum exspectāveram exspectāverās exspectāverat exspectāverāmus exspectāverātis exspectāverant
pasivum prézens exspector exspectāris exspectātur exspectāmur exspectāminī exspectantur
futurum I. exspectābor exspectāberis exspectābitur exspectābimur exspectābiminī exspectābuntur
imperfektum exspectābar exspectābāris exspectābātur exspectābāmur exspectābāminī exspectābantur
perfektum
plusquamperfektum
futurum II.
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens exspectem exspectēs exspectet exspectēmus exspectētis exspectent
imperfektum exspectārem exspectārēs exspectāret exspectārēmus exspectārētis exspectārent
perfektum exspectāverim exspectāveris exspectāverit exspectāverimus exspectāveritis exspectāverint
plusquamperfektum exspectāvissem exspectāvissēs exspectāvisset exspectāvissēmus exspectāvissētis exspectāvissent
pasivum prézens exspecter exspectēris exspectētur exspectēmur exspectēminī exspectentur
imperfektum exspectārer exspectārēris exspectārētur exspectārēmur exspectārēminī exspectārentur
perfektum
plusquamperfektum
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens exspectā exspectāte
futurum exspectātō exspectātō exspectātōte exspectantō
pasivum prézens exspectāre exspectāminī
futurum exspectātor exspectātor exspectantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens exspectāre
perfektum
futurum
pasivum prézens exspectārī
perfektum
futurum exspectātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
exspectāns
(exspectantis)
exspectātūrus,
exspectātūra,
exspectātūrum
exspectandus,
exspectanda,
exspectandum


význam

editovat
  1. očekávat, vyhlížet, čekat

související

editovat