ridere

latina

sloveso

• 2. konjugace (e-kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	rīdēre	rīdērī
Prézens sg.	1.	rīdeō	rideor
	2.	rīdēs	rīdēris
	3.	ridet	rīdētur
Prézens pl.	1.	rīdēmus	rīdēmur
	2.	rīdētis	rīdēminī
	3.	rident	ridentur
Imperativ sg.	2.	rīdē!	–
Imperativ pl..	2.	rīdēte!	–
Imperfektum sg.	1.	rīdēbam	rīdēbar
	2.	rīdēbās	rīdēbāris
	3.	rīdēbat	rīdēbātur
Imperfektum pl.	1.	rīdēbāmus	rīdēbāmur
	2.	rīdēbátis	rīdēbāminī
	3.	rīdēbant	rīdēbantur
Futurum sg. (první)	1.	rīdēbō	rīdēbor
	2.	rīdēbis	rīdēberis
	3.	rīdēbit	rīdēbitur
Futurum pl. (první)	1.	rīdēbimus	rīdēbimur
	2.	rīdēbitis	rīdēbiminī
	3.	rīdēbunt	rīdēbuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	rīdērem	rīdērer
	2.	rīdērēs	rīdērēris
	3.	rīdēret	rīdērētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	rīdērēmus	rīdērēmur
	2.	rīdērētis	rīdērēminī
	3.	rīdērent	rīdērentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	rideam	ridear
	2.	rīdeās	rīdeāris
	3.	rideat	rīdeātur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	rīdeāmus	rīdeāmur
	2.	rīdeātis	rīdeāminī
	3.	rideant	rideantur

význam

1. smát se, zasmát se
2. (ridere + aliquem (tedy akuzativ)) posmívat se, vysmívat se

související

• rīsus
• rīdiculus
• rīsor
• irrīdēre
• dērīdēre
• rīsistī